Šodien mēs runāsim par vīrieti, kura cēlais darbs bija saistīts ar būvniecību Ļubačovas pilsētā Polijas dienvidaustrumos. Reiz viņš uzzināja, ka mežā, vecā pussabrukušā mājā, bez elektrības un ūdens, dzīvo 80 gadus veca sieviete vārdā Anijela. Kšištofs Kopečs kopā ar sievu aiznesa viņai pārtiku un apģērbu.
Tomēr tas, kas notika turpmāk, ir stāsts, kuru varētu dēvēt par īstu pasaku…
Nesavtīga rīcība
Pirmais iespaids par māju, kurā dzīvoja vecmāmuļa, nebija īpaši labvēlīgs. Tā vairāk atgādināja nevis dzīvojamo telpu, bet gan būdu uz vistas kājas. Mājas nebija pieslēgums pie gāzes vai elektrības, bet uz grīdas bija redzams tikai betons un grunts. Tā kā miteklī bija tikai viens logs, tajā vienmēr valdīja tumsa.
Vecmāmiņa bija spiesta paļauties uz sociālo palīdzību, kas sastāvēja no pārtikas, apģērba un sadzīves priekšmetiem.
Netālu dzīvojošais Kšištofs un viņa sieva vēlējās sniegt atbalstu nelaimīgajai vecmāmiņai.
Laulātajam pārim palīdzēja viņu profesionālās prasmes, īstenojot savu ideju. Vīrs bija būvinženieris, bet sieva – arhitekte. Viņi izstrādāja vecās mājas rekonstrukcijas plānu un, lai piesaistītu līdzekļus ēkas atjaunošanai, publicēja ziņu sociālajos tīklos.
Palīdzība no līdzjūtīgiem cilvēkiem
Vecmāmiņas stāsts spēja aizkustināt cilvēkus ne tikai vietējās pilsētās, bet arī citās valstīs. Kšištofs izveidoja speciālu palīdzības grupu, kurai pievienojās daudzi interesenti. Grupā domubiedri apsprieda visus nepieciešamos darba jautājumus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
